TM pārstāve: Novecojusī cietumu infrastruktūra - šķērslis veiksmīgai ieslodzīto resocializācijai

Rīta intervija

Ieslodzīto skaits Latvijā ir sarucis, tomēr nereti cietumā nonākušas personas atkal tur atgriežas, jo nespēj iejusties sabiedrībā. Lai gan ir ieslodzīto resocializācijas programma, tai zināms šķērslis ir novecojusī infrastruktūra - jaunu cietumu kā vismaz puses resocializācijas problēmu risinājumu saredz arī par ieslodzījuma politiku atbildīgās Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

ĪSUMĀ:

• Resocializācija ir iespēja bijušajiem ieslodzītajiem atgriezties sabiedrībā, un arī sabiedrība no tā iegūst.
• TM pārstāve: “Ja kādam ir gadījies ar likumu sastrīdēties, viņš uzreiz nav jāizmet miskastē”.
• Resocializācija nozīmē – arī sabiedrībai arī jāmaina attieksme un jāpieņem bijušie ieslodzītie.
• TM arī domā, kā uzraudzīt pēc soda izciešanas personas, kam ir recidīva risks.
• TM pārstāve: Pašreizējā infrastruktūrā pamazām izsmeļam iespējas realizēt labas ieceres.
• TM pārstāve: Jauns cietums varētu palīdzēt atrisināt šīs problēmas.
• TM ieskatā arī pašvaldības varētu iesaistīties vairāk resocializācijā.
• TM: Ja recidīvu skaits samazinātos kaut vai par 1%, valsts iegūtu miljonus.

Medina intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka katru sabiedrības pārstāvi var potenciāli ietekmēt, ja kāds cits neievēro likumu, arī ekonomiskie noziegumi ietekmē mūs visus, jo tas nozīmē mazāk naudas budžetā un mazāk iespēju atvēlēt finansējumu vajadzīgām lietām.

Resocializācija nozīmē iespēju cilvēkam atgriezties sabiedrībā. Iespējams, kāds, kam gadījies pārkāpt likumu, nav saņēmis bērnībā pienācīgu aprūpi un viņam nav vērību sistēmas galvā. Resocializācija ir iespēja šādiem cilvēkiem sakārtot savu dzīvi, iemācīties tikt ar sevi galā, parūpēties par sevi un tuviniekiem, skaidroja Medina.

Tā arī māca sabiedrībai pieņemt bijušos ieslodzītos.

“Ja kādam ir gadījies ar likumu sastrīdēties, viņš uzreiz nav jāizmet miskastē, viņam ir iespējas atgriezties un ar mums kopā strādāt, dzīvot un dot labumu sev un apkārtējiem,” sacīja TM pārstāve.

Viņa skaidroja, ka sabiedrībai arī jāmaina attieksme un jādod cilvēkiem, kas kļūdījušies, iespēja mainīties.

Šāds cilvēks var būt pēc tam labs darbinieks, labs nodokļu maksātājs, labs uzņēmējs, kas dod darbu citiem, labs tētis vai mamma, labs bērns saviem vecākiem, norādīja TM pārstāve.

Medina stāstīja, ka darbs ar ieslodzītajiem jau notiek, piemēram, 2016. gadā izveidots ieslodzīto atkarību centrs Olainē, kas palīdz gan no medicīnas viedokļa sakārtot savu ķermeni, gan arī speciālā programmā motivē palikt uz šī ceļa un nelietot alkoholu vai narkotikas. Ir arī citas programmas, arī Probācijas dienestā.

TM vienlaikus arī strādā pie likuma, lai noteiktu, kā gadījumos, kad pastāv riski sabiedrībai, uzraudzīt personas pēc tam, kad sods ir izciests, atklāja Medina. Jo ir arī svarīgi rūpēties par iespējamo cietušo, jo risks nav novērsts pilnībā.

Savukārt runājot par darbu ar ieslodzītajiem, Medina atzina, ka vēlamo rezultātu iegūt nevarēs, kamēr nebūs jaunas infrastruktūras, jo atšķirības starp atkarību centru Olainē, kur ir uzbūvēta pilnīgi jauna infrastruktūra, un to, kas ir citas vietās, ir dramatiska.

Var pūlēties, pārliecināt cilvēku, bet, ja viņš atgriežas kamerā ar 10 un vairāk cilvēku, viņam ātri pastāsta, kāda ir dzīves realitāte, norādīja Medina.

Tāpēc pie esošās infrastruktūras “mēs pamazām izsmeļam iespējas”. Lielāko daļu problēmu varētu atrisināt ar vienu jaunu cietumu, pārējās ieslodzījuma vietas tad varētu pielāgot tā, lai varētu īstenot labas ieceres, bet kritiskākās vietas varētu slēgt, stāstīja Medina.

Medina arī atzina, ka pašvaldības varētu vairāk iesaistīties, jo pašlaik tās īsti neredz, ka tas ir viņu interesēs iesaistīties un parūpēties, lai cilvēks iejūtas normālā dzīvē un ir labs pilsonis pašvaldībā, pat ja paskatās no ekonomiskā viedokļa.

Ja recidīvs samazinātos kaut vai par 1%, valsts iegūtu miljonus, cilvēki nezaudētu veselību, dzīvību, īpašumu, norādīja Medina.

Viņa pastāstīja, ka ministrijas mērķis ir turpināt samazināt ieslodzīto skaitu uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā šis rādītājs bija viens no augstākajiem Eiropā, bet tagad sācis samazināties, un TM vēlas, lai tas pietuvotos Skandināvijas valstu līmenim.

Samazināt ieslodzīto skaitu nozīmēs arī spēju samazināt recidīvu gadījumus, jo starp cilvēkiem, kur ir bijuši cietumā, recidīvu līmenis ir augstāks nekā tiem, kuri izcietuši ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu.

Gadījumos, kad ieslodzījums ir prevencijas un sabiedrības drošības jautājums, tas ir jādara un pēc iespējas ātri, bet citos gadījumos ar ieslodzījumu nesaistīti sodi ir sabiedrības interesēs, norādīja Medina.