Artwork

Вміст надано Latvijas Radio analītika. Весь вміст подкастів, включаючи епізоди, графіку та описи подкастів, завантажується та надається безпосередньо компанією Latvijas Radio analītika або його партнером по платформі подкастів. Якщо ви вважаєте, що хтось використовує ваш захищений авторським правом твір без вашого дозволу, ви можете виконати процедуру, описану тут https://uk.player.fm/legal.
Player FM - додаток Podcast
Переходьте в офлайн за допомогою програми Player FM !

Ar jaunu krematoriju sola pielikt punktu monopolam kremācijas biznesā

9:23
 
Поширити
 

Manage episode 403094658 series 3016676
Вміст надано Latvijas Radio analītika. Весь вміст подкастів, включаючи епізоди, графіку та описи подкастів, завантажується та надається безпосередньо компанією Latvijas Radio analītika або його партнером по платформі подкастів. Якщо ви вважаєте, що хтось використовує ваш захищений авторським правом твір без вашого дозволу, ви можете виконати процедуру, описану тут https://uk.player.fm/legal.

Jau gandrīz 20 gadu Rīgas krematorijas ēka un zeme ir vienas personas pārziņā. Tādēļ pēc apbedīšanas pakalpojumu nozares izpētes Konkurences padome šovasar cēla trauksmi, ka ar Rīgas domes vēlību tiek atbalstīts šāda biznesa monopolstāvoklis. Citiem komersantiem Rīgas dome pretendēt uz saimniekošanu krematorijā neļauj, tādēļ esošais ilggadējais nomnieks var brīvi diktēt pakalpojumu cenas. Situāciju gan sola mainīt kāds uzņēmums, kas Kocēnu novadā pie Valmieras būvē savu krematoriju, solot tirgū ieviest konkurenci.

  • Saimnieko ar peļņu, ko izmaksā dividendēs
  • Rīgas krematorijā dome citus nelaiž
  • Nomas maksa – tikai no pagājušā rudens
  • Konkurenti sola kremāciju par 200 eiro
  • Kocēnos un Valmierā iedzīvotāji krematoriju gaida

Uzņēmuma "Rīgas kremācijas centrs – krematorija" direktors Aivars Ozols, izrādot pirmskara laikā Varoņu ielā Rīgā celtās krematorijas ēkas labirintus, stāsta par nelaiķu ceļu uz mūžību. Savulaik mirušie vesti uz augšstāvu, kur ir divas vecās krāsnis, bet kopš jauno iegādes ķermeņi pa liftu nonāk pagrabstāvā.

Vidēji ik dienu Rīgas krematorijā tiek sadedzināti seši aizgājēji, arī dienā, kad krematoriju apmeklē Latvijas Radio, kurtuves ir pilnas liesmu. Pēc krāsnī pavadītas stundas pārpalikumi vēl stundu dziest, stāsta Ozols: "Viss ir kompjuterizēts – tur mirušais iet iekšā, te – nāk ārā. Tad tiek atdzesēts, ja paliek kauli, tos akmens bumbās samaļ."

Saimnieko ar peļņu, ko izmaksā dividendēs

Rīgas krematorijā strādā seši kurinātāji, kas apmācīti kursos Čehijā, no kurienes piegādātas jaunās ar gāzi darbināmās krāsnis. Vecās krāsnis iekurinot reti, vien tad, ja prokuratūrai vai ārvalstu vēstniecībām jāiznīcina kādi slepeni dokumenti.

"Būtībā te ir rūpnīca, pašlaik tiesājamies ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas neuzskata, ka šeit noris ražošana. Bet īstenībā te ir ražošanas process. Jā, bulciņas necepam, bet sniedzam pakalpojumu iedzīvotājiem, tāpat apkalpojam slimnīcas, no kurām pie mums nonāk viss biomateriāls, piemēram, pēc operācijām," klāsta Ozols.

Gadā Rīgas krematorijā notiek teju 2200 kremācijas, turklāt skaitļi rāda augošu tendenci. Tur sadedzina ne tikai no slimnīcām atvesto, bet arī cietumos mirušos. Kopš Rīgas dome ļāva krematoriju privatizēt, pēdējos gandrīz 20 gadus tajā saimnieko viena – Videnieku – ģimene. Krematorijas direktors Ozols sūrojas, ka bizness nav nekāds vieglais, daudz naudas aizejot remontos.

"Lursoft" datu bāzu informācija gan liecina, ka monopola stāvoklis Latvijas tirgū krematorijas saimniekiem ir ienesīgs. Gadā firma apgroza 830 tūkstošus eiro, bet pērn nopelnīti teju 63 tūkstoši.

Īpašnieki Baiba un Juris Videnieki nolēmuši peļņu izmaksāt dividendēs.

Rīgas krematorijā dome citus nelaiž

Rīgas domes rīcību, kremēšanas biznesu nododot vienās rokās, asi kritizē Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

"Ap 20 gadu krematorija atrodas viena ģimenes uzņēmuma pārziņā. Kā [Rīgas dome] rīkojusi iepirkumus, vai bijis kāds konkurss? Tas ir kārtējais gadījums, kas notiek, ja pašvaldība kaut ko dara biznesa vidē. Resursi ir nepārredzami, ilgstoši nav veiktas izsoles par nomas tiesībām. Turklāt izveidots tāds kā apburtais loks, ka neviens cits uz krematorijas telpām nemaz nevar pretendēt – lai iegūtu tiesības nomāt Rīgas krematoriju, no Rīgas domes jāsaņem licence. Bet, lai dabūtu licenci, vajadzīgs apliecinājums, ka jums nomā ir Rīgas krematorija," izpētīto atklāj Ābrama.

Nomas maksa – tikai no pagājušā rudens

"Tas ir Konkurences padomes viedoklis! Otra lieta ir tā, ka mūsu departaments ir jauns," saka Vineta Dārzniece, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja. Viņa atgaiņājas, ka ilggadējās attiecības starp krematorijas saimniekiem un domi uzturējis Oļega Burova vadītais Īpašuma departaments. Tur par līdz šim saņemto nomas maksu informāciju nesniedz. Konkurences padomes pētījums liecina, ka savulaik par 820 tūkstošiem eiro krematorijas nomniece apņēmusies veikt kapitālo remontu. Arī pēc tam nomas maksa nav skaitīta domei, bet it kā ieguldīta remontos.

Dārzniece no Mājokļu departamenta skaidro, ka pērn līgums pārslēgts uz gadu. Arī nomas maksa nu tiekot skaitīta. Par telpām "Rīgas kremācijas centrs – krematorija" maksā 1400 eiro mēnesī, bet kremācijas krāsnis nomā par 2058 eiro mēnesī.

Savukārt nākamā gada rudenī – novembrī – Rīgas dome nonākšot situācijā, kad konkursu par krematorijas nomas tiesībām tomēr rīkos.

Konkurenti sola kremāciju par 200 eiro

Lai pieliktu punktu kremācijas biznesa monopolam, ik pa laikam publiskajā telpā nonāk ziņas par krematoriju celtniecības plāniem reģionos. Bet līdz būvniecībai nav tikusi nedz kāda Jelgavas vietvarai pietuvināta uzņēmēja, kam pašvaldība pat iznomāja zemi, nedz arī citi līdzīgi noskaņoti komersanti Tukumā un Liepājā.

Vistuvāk kremēšanai pašlaik ir Sergejam Pizānam piederošā Rīgas firma SIA "Apbedīšanas nams-krematorija", kas plašāk zināma ar citas Pizānu firmas - "Paradisus" - nosaukumu. Šim uzņēmumam arī valstī vienīgais privātais morgs, kurā veic sekcijas, nosakot mirušo nāves iemeslus.

Uz Valmieras pašvaldībai piederošas zemes Kocēnu novada teritorijā blakus kapiem firma ceļ krematorijas ēku, kur krāsni iekurināt sola ap gadumiju.

Patlaban tikts līdz jumtam, bet darbības laikā algošot septiņus darbiniekus. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvis Edgars Timpa, plāni ir ambiciozi – sadedzināt vismaz divas reizes vairāk nekā Rīgā jeb ap 14 mirušo ik dienu. "Plāno nodrošināt ap 5000 kremāciju gadā. Iedzīvotājiem būs izvēles iespēja. Plānojam vienu kremāciju piedāvāt cenā no 200 eiro." Timpa teic, ka šajā summā ietilpšot visi standarta pakalpojumi – aizvešana, urna vai kapsula, zārks u.c.

Tikai ēkas būvniecībā plāno ieguldīt līdz 300 tūkstošiem eiro, bet vēl tikpat var izmaksāt arī krāsns un cits aprīkojums. Investīcijām firma ņēmusi kredītu bankā. Kā liecina "Lursoft" dati, pagājušajā gadā "Apbedīšanas nams-krematorija" apgrozīja vien 10,6 tūkstošus eiro, bet gadu noslēdza ar gandrīz 11 tūkstošu eiro zaudējumiem. Savukārt "Paradisus" apgrozījusi 190 tūkstošus un nopelnījusi gandrīz 22 tūkstošus eiro. Firmas īpašnieks savu interešu lobēšanai nodibinājis arī Eiropas Apbedītāju asociāciju.

Kocēnos un Valmierā iedzīvotāji krematoriju gaida

Kocēnu novada mērs Jānis Olmanis (Nacionālā apvienība) teic, ka kocēnieši krematoriju gaidot. "Cik man ir bijušas sarunas ar cilvēkiem, tajā skaitā gados veciem, viņi to uztver ļoti pozitīvi! Jo mums ir problēma, ka kapi ir pilni, vietu vairs diži daudz nepaliek, turklāt ir augsti gruntsūdeņi, tad ir ļoti nepatīkami ūdenī guldīt," saka Olmanis.

Arī tuvējā Valmierā, kur pērn nomira 424 cilvēki, ir interese par aizgājēju kremēšanu, saka Valmieras pašvaldības izpilddirektors Aigars Vītols. Dome zemi firmai iznomājusi jau 2009.gadā uz 25 gadiem.

Tomēr plāni kremāciju nodrošināt par 200 eiro izklausās visnotaļ drosmīgi, jo Rīgā tikai dedzināšana vien maksā 250 eiro, bet vēl ap 200 eiro tiek prasīti par mirušā vešanu, cilāšanu, glabāšanu un atvadu zāles nomu.

Līdzīgas izmaksas arī salīdzinoši nesen Kedaiņos Lietuvā uzceltajā krematorijā. Bet zemākas cenas ir Igaunijā, kur darbojas pat četras dedzinātavas. Pieprasījumam pēc kremācijas kaimiņvalstī esot pavisam praktisks skaidrojums – daudzviet Igaunijā uz iežu pamatnes ir vien pusmetra augsnes slānis, tāpēc tradicionālo kapsētu darbība apgrūtināta.

Cenu salīdzinājums Latvijas un Igaunijas krematorijās (eiro)

Rīga

Tartu, Tallina

Kremācija – 250 eiro

Kremācija Tartu – 235 eiro

Kremācija Tallinā - 225 eiro

Morga pakalpojumi par diennakti

– 7 eiro

Morga pakalpojumi par diennakti

Tartu – 8 eiro

Tallinā – 9 eiro

Steidzamā kremācija, kapsula,
gravēšana (24 stundu laikā) –
490 eiro

Steidzamā kremācija/kremēšana

bēru dienā Tartu- 275

Tallinā - 259 eiro (šajā

summā nav iekļauta kapsula,

gravēšana – tās tiek norādītas

atsevišķi šo krematoriju cenrāžos

un ir robežās no 30-50 eiro

Mirušā transportēšana pa Latviju

- 0,6 eiro /km

Transportēšana ārpus Tartu un

Tallinas – 0,58 eiro/km

Lielā atvadu zāle – 100 eiro

Mazā atvadu zāle – 50 eiro

Lielā atvadu zāle (+ 8 sveces)

Tartu – 35 eiro Tallinā lielās atvadu zāles izmantošana 65 eiro un

mazās atvadu zāles izmantošana

30 eiro

Mirušā novietošana atvadu zālē

un uz kremāciju vai kapličā –

23 eiro

Mirušā novietošana kapelā, lifts
Tartu un Tallinā – 4 eiro Mirušā pārnešana no izsaukuma
vietas līdz krematorijai – 23 eiro

Transportēšana no morga vai
mājām 50 km ietvaros Tartu - 53 eiro.
Transportēšana no Tallinā esoša
morga uz krematoriju – 30 eiro. Transportēšana no mājām
Tallinā uz krematoriju – 25 eiro.

Avots: Konkurences padome. Uzraudzības lietā iegūtā informācija

  continue reading

59 епізодів

Artwork
iconПоширити
 
Manage episode 403094658 series 3016676
Вміст надано Latvijas Radio analītika. Весь вміст подкастів, включаючи епізоди, графіку та описи подкастів, завантажується та надається безпосередньо компанією Latvijas Radio analītika або його партнером по платформі подкастів. Якщо ви вважаєте, що хтось використовує ваш захищений авторським правом твір без вашого дозволу, ви можете виконати процедуру, описану тут https://uk.player.fm/legal.

Jau gandrīz 20 gadu Rīgas krematorijas ēka un zeme ir vienas personas pārziņā. Tādēļ pēc apbedīšanas pakalpojumu nozares izpētes Konkurences padome šovasar cēla trauksmi, ka ar Rīgas domes vēlību tiek atbalstīts šāda biznesa monopolstāvoklis. Citiem komersantiem Rīgas dome pretendēt uz saimniekošanu krematorijā neļauj, tādēļ esošais ilggadējais nomnieks var brīvi diktēt pakalpojumu cenas. Situāciju gan sola mainīt kāds uzņēmums, kas Kocēnu novadā pie Valmieras būvē savu krematoriju, solot tirgū ieviest konkurenci.

  • Saimnieko ar peļņu, ko izmaksā dividendēs
  • Rīgas krematorijā dome citus nelaiž
  • Nomas maksa – tikai no pagājušā rudens
  • Konkurenti sola kremāciju par 200 eiro
  • Kocēnos un Valmierā iedzīvotāji krematoriju gaida

Uzņēmuma "Rīgas kremācijas centrs – krematorija" direktors Aivars Ozols, izrādot pirmskara laikā Varoņu ielā Rīgā celtās krematorijas ēkas labirintus, stāsta par nelaiķu ceļu uz mūžību. Savulaik mirušie vesti uz augšstāvu, kur ir divas vecās krāsnis, bet kopš jauno iegādes ķermeņi pa liftu nonāk pagrabstāvā.

Vidēji ik dienu Rīgas krematorijā tiek sadedzināti seši aizgājēji, arī dienā, kad krematoriju apmeklē Latvijas Radio, kurtuves ir pilnas liesmu. Pēc krāsnī pavadītas stundas pārpalikumi vēl stundu dziest, stāsta Ozols: "Viss ir kompjuterizēts – tur mirušais iet iekšā, te – nāk ārā. Tad tiek atdzesēts, ja paliek kauli, tos akmens bumbās samaļ."

Saimnieko ar peļņu, ko izmaksā dividendēs

Rīgas krematorijā strādā seši kurinātāji, kas apmācīti kursos Čehijā, no kurienes piegādātas jaunās ar gāzi darbināmās krāsnis. Vecās krāsnis iekurinot reti, vien tad, ja prokuratūrai vai ārvalstu vēstniecībām jāiznīcina kādi slepeni dokumenti.

"Būtībā te ir rūpnīca, pašlaik tiesājamies ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas neuzskata, ka šeit noris ražošana. Bet īstenībā te ir ražošanas process. Jā, bulciņas necepam, bet sniedzam pakalpojumu iedzīvotājiem, tāpat apkalpojam slimnīcas, no kurām pie mums nonāk viss biomateriāls, piemēram, pēc operācijām," klāsta Ozols.

Gadā Rīgas krematorijā notiek teju 2200 kremācijas, turklāt skaitļi rāda augošu tendenci. Tur sadedzina ne tikai no slimnīcām atvesto, bet arī cietumos mirušos. Kopš Rīgas dome ļāva krematoriju privatizēt, pēdējos gandrīz 20 gadus tajā saimnieko viena – Videnieku – ģimene. Krematorijas direktors Ozols sūrojas, ka bizness nav nekāds vieglais, daudz naudas aizejot remontos.

"Lursoft" datu bāzu informācija gan liecina, ka monopola stāvoklis Latvijas tirgū krematorijas saimniekiem ir ienesīgs. Gadā firma apgroza 830 tūkstošus eiro, bet pērn nopelnīti teju 63 tūkstoši.

Īpašnieki Baiba un Juris Videnieki nolēmuši peļņu izmaksāt dividendēs.

Rīgas krematorijā dome citus nelaiž

Rīgas domes rīcību, kremēšanas biznesu nododot vienās rokās, asi kritizē Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

"Ap 20 gadu krematorija atrodas viena ģimenes uzņēmuma pārziņā. Kā [Rīgas dome] rīkojusi iepirkumus, vai bijis kāds konkurss? Tas ir kārtējais gadījums, kas notiek, ja pašvaldība kaut ko dara biznesa vidē. Resursi ir nepārredzami, ilgstoši nav veiktas izsoles par nomas tiesībām. Turklāt izveidots tāds kā apburtais loks, ka neviens cits uz krematorijas telpām nemaz nevar pretendēt – lai iegūtu tiesības nomāt Rīgas krematoriju, no Rīgas domes jāsaņem licence. Bet, lai dabūtu licenci, vajadzīgs apliecinājums, ka jums nomā ir Rīgas krematorija," izpētīto atklāj Ābrama.

Nomas maksa – tikai no pagājušā rudens

"Tas ir Konkurences padomes viedoklis! Otra lieta ir tā, ka mūsu departaments ir jauns," saka Vineta Dārzniece, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja. Viņa atgaiņājas, ka ilggadējās attiecības starp krematorijas saimniekiem un domi uzturējis Oļega Burova vadītais Īpašuma departaments. Tur par līdz šim saņemto nomas maksu informāciju nesniedz. Konkurences padomes pētījums liecina, ka savulaik par 820 tūkstošiem eiro krematorijas nomniece apņēmusies veikt kapitālo remontu. Arī pēc tam nomas maksa nav skaitīta domei, bet it kā ieguldīta remontos.

Dārzniece no Mājokļu departamenta skaidro, ka pērn līgums pārslēgts uz gadu. Arī nomas maksa nu tiekot skaitīta. Par telpām "Rīgas kremācijas centrs – krematorija" maksā 1400 eiro mēnesī, bet kremācijas krāsnis nomā par 2058 eiro mēnesī.

Savukārt nākamā gada rudenī – novembrī – Rīgas dome nonākšot situācijā, kad konkursu par krematorijas nomas tiesībām tomēr rīkos.

Konkurenti sola kremāciju par 200 eiro

Lai pieliktu punktu kremācijas biznesa monopolam, ik pa laikam publiskajā telpā nonāk ziņas par krematoriju celtniecības plāniem reģionos. Bet līdz būvniecībai nav tikusi nedz kāda Jelgavas vietvarai pietuvināta uzņēmēja, kam pašvaldība pat iznomāja zemi, nedz arī citi līdzīgi noskaņoti komersanti Tukumā un Liepājā.

Vistuvāk kremēšanai pašlaik ir Sergejam Pizānam piederošā Rīgas firma SIA "Apbedīšanas nams-krematorija", kas plašāk zināma ar citas Pizānu firmas - "Paradisus" - nosaukumu. Šim uzņēmumam arī valstī vienīgais privātais morgs, kurā veic sekcijas, nosakot mirušo nāves iemeslus.

Uz Valmieras pašvaldībai piederošas zemes Kocēnu novada teritorijā blakus kapiem firma ceļ krematorijas ēku, kur krāsni iekurināt sola ap gadumiju.

Patlaban tikts līdz jumtam, bet darbības laikā algošot septiņus darbiniekus. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvis Edgars Timpa, plāni ir ambiciozi – sadedzināt vismaz divas reizes vairāk nekā Rīgā jeb ap 14 mirušo ik dienu. "Plāno nodrošināt ap 5000 kremāciju gadā. Iedzīvotājiem būs izvēles iespēja. Plānojam vienu kremāciju piedāvāt cenā no 200 eiro." Timpa teic, ka šajā summā ietilpšot visi standarta pakalpojumi – aizvešana, urna vai kapsula, zārks u.c.

Tikai ēkas būvniecībā plāno ieguldīt līdz 300 tūkstošiem eiro, bet vēl tikpat var izmaksāt arī krāsns un cits aprīkojums. Investīcijām firma ņēmusi kredītu bankā. Kā liecina "Lursoft" dati, pagājušajā gadā "Apbedīšanas nams-krematorija" apgrozīja vien 10,6 tūkstošus eiro, bet gadu noslēdza ar gandrīz 11 tūkstošu eiro zaudējumiem. Savukārt "Paradisus" apgrozījusi 190 tūkstošus un nopelnījusi gandrīz 22 tūkstošus eiro. Firmas īpašnieks savu interešu lobēšanai nodibinājis arī Eiropas Apbedītāju asociāciju.

Kocēnos un Valmierā iedzīvotāji krematoriju gaida

Kocēnu novada mērs Jānis Olmanis (Nacionālā apvienība) teic, ka kocēnieši krematoriju gaidot. "Cik man ir bijušas sarunas ar cilvēkiem, tajā skaitā gados veciem, viņi to uztver ļoti pozitīvi! Jo mums ir problēma, ka kapi ir pilni, vietu vairs diži daudz nepaliek, turklāt ir augsti gruntsūdeņi, tad ir ļoti nepatīkami ūdenī guldīt," saka Olmanis.

Arī tuvējā Valmierā, kur pērn nomira 424 cilvēki, ir interese par aizgājēju kremēšanu, saka Valmieras pašvaldības izpilddirektors Aigars Vītols. Dome zemi firmai iznomājusi jau 2009.gadā uz 25 gadiem.

Tomēr plāni kremāciju nodrošināt par 200 eiro izklausās visnotaļ drosmīgi, jo Rīgā tikai dedzināšana vien maksā 250 eiro, bet vēl ap 200 eiro tiek prasīti par mirušā vešanu, cilāšanu, glabāšanu un atvadu zāles nomu.

Līdzīgas izmaksas arī salīdzinoši nesen Kedaiņos Lietuvā uzceltajā krematorijā. Bet zemākas cenas ir Igaunijā, kur darbojas pat četras dedzinātavas. Pieprasījumam pēc kremācijas kaimiņvalstī esot pavisam praktisks skaidrojums – daudzviet Igaunijā uz iežu pamatnes ir vien pusmetra augsnes slānis, tāpēc tradicionālo kapsētu darbība apgrūtināta.

Cenu salīdzinājums Latvijas un Igaunijas krematorijās (eiro)

Rīga

Tartu, Tallina

Kremācija – 250 eiro

Kremācija Tartu – 235 eiro

Kremācija Tallinā - 225 eiro

Morga pakalpojumi par diennakti

– 7 eiro

Morga pakalpojumi par diennakti

Tartu – 8 eiro

Tallinā – 9 eiro

Steidzamā kremācija, kapsula,
gravēšana (24 stundu laikā) –
490 eiro

Steidzamā kremācija/kremēšana

bēru dienā Tartu- 275

Tallinā - 259 eiro (šajā

summā nav iekļauta kapsula,

gravēšana – tās tiek norādītas

atsevišķi šo krematoriju cenrāžos

un ir robežās no 30-50 eiro

Mirušā transportēšana pa Latviju

- 0,6 eiro /km

Transportēšana ārpus Tartu un

Tallinas – 0,58 eiro/km

Lielā atvadu zāle – 100 eiro

Mazā atvadu zāle – 50 eiro

Lielā atvadu zāle (+ 8 sveces)

Tartu – 35 eiro Tallinā lielās atvadu zāles izmantošana 65 eiro un

mazās atvadu zāles izmantošana

30 eiro

Mirušā novietošana atvadu zālē

un uz kremāciju vai kapličā –

23 eiro

Mirušā novietošana kapelā, lifts
Tartu un Tallinā – 4 eiro Mirušā pārnešana no izsaukuma
vietas līdz krematorijai – 23 eiro

Transportēšana no morga vai
mājām 50 km ietvaros Tartu - 53 eiro.
Transportēšana no Tallinā esoša
morga uz krematoriju – 30 eiro. Transportēšana no mājām
Tallinā uz krematoriju – 25 eiro.

Avots: Konkurences padome. Uzraudzības lietā iegūtā informācija

  continue reading

59 епізодів

Semua episod

×
 
Loading …

Ласкаво просимо до Player FM!

Player FM сканує Інтернет для отримання високоякісних подкастів, щоб ви могли насолоджуватися ними зараз. Це найкращий додаток для подкастів, який працює на Android, iPhone і веб-сторінці. Реєстрація для синхронізації підписок між пристроями.

 

Короткий довідник