Jautra, sirsnīga un bagātīgas izdomas pārpilna. Klajā nāk Viļa Daudziņa zīmējumu grāmata

Kultūras rīts

Trešdien atvēršanas svētkus piedzīvos aktiera Viļa Daudziņa zīmējumu grāmata "Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs". Zīmējumiem aktieri iedvesmoja filmas "Zeme, kas dzied" tapšana, kurā viņš atveido vienu no pirmo svētku organizētājiem Bernhardu Dīriķi. Kamēr filma vēl ir tapšanā, Vilis Daudziņš nāk klajā ar savu bilžu versiju, kā varēja izskatīties pirmie svētki un arī to dalībnieki pirms 150 gadiem. Tā ir gana jautra, sirsnīga un bagātīgas izdomas pārpilna versija.

"Tas viss sākās 17. februārī kādos piecos no rīta. Es biju aizbraucis uz Straupes pili, kur notika filmēšana filmai "Zeme, kas dzied". Mana loma tajā ir Bernhards Dīriķis, un man ir ārkārtīgi sarežģīta parūka," stāsta Vilis Daudziņš.

Vilis Daudziņš detalizēti atceras situāciju pagājušā gada sākumā, kad tapa pirmais zīmējums. Un tieši sarežģītā parūka bija galvenā vaininiece visā zīmējumu stāstā, jo tās uzlikšana prasīja pusotru stundu. Kamēr grima māksliniece Beata Rjabovska rūpīgi strādāja, aktierim nebija īsti ko darīt un viņš sāka zīmēt. Vispirms sevi un pēc tam arī savus kolēģus Aināru Ančevski un Andri Buli pārtapšanas procesā, kuru galvu rotas bija tieši tikpat komplicētas kā viņam.

"Es sāku švīkāt aplikācijā "Notes" visādus zīmējumus. Es izdomāju, ka uzzīmēšu, kā mani grimē. Tad es paskatījos pa labi, pa kreisi, un uzzīmēju arī tos divus "murmuļus", bārdainos un pusaizmigušos. Tā tas sākās," skaidro aktieris.

Vēlāk aktierim vairs nešķita interesanti dokumentēt, kā notiek filmēšana, bet viņš turpināja zīmēt un nu jau savu versiju, kādi tad varēja izskatīties Dziesmu svētki pirms 150 gadiem. Kādi bija koristi, kāda publika un kādas situācijas.

Ja Māra Martinsona topošā spēlfilma "Zeme, kas dzied" būs vērienīgs vēsturisks stāsts, tad Viļa Daudziņa zīmējumu grāmatiņa ir ļoti sirsnīga un humora pilna šī stāsta versija.

"Tas ir jāuztver kā tāds liels joks. Man tas likās arī ļoti svarīgi, jo šai dižajai tradīcijai, kas ir ārkārtīgi skaista, reizēm piemīt pārāk daudz patosa.

To jau ir iedibinājuši jaunlatvieši ar savu runas stilu, savām runām un to nozīmību, kā viņi to visu dara, un tas ir patiesi. Tas tiešām bija ārkārtīgi nozīmīgi, tā bija mūsu dziesmotā Atmoda vai vēl viens grūdiens virzienā uz savu valsti, par to nav šaubu. Bet brīžiem, kad mēs to atkārtojam, vai no tā, ka cilvēku ir tik daudz, vai no tā, ka ir tāds pārsvinīgums, rodas pārprasta nopietnība. Bet es gribu to visu uztvert mazliet vieglāk, ar humoru un ar joku. Man liekas, tas ir nepieciešams," uzsver Daudziņš.

Viļa Daudziņa grāmatā apkopoti 120 zīmējumi, ko papildina arī kodolīgi un asprātīgi redzamo tēlu un situāciju apraksti. Atainoti gan vēsturiski reāli personāži, gan izdomāti tēli. It īpaši daudz iztēles autors licis lietā, atainojot, kādi varēja izskatīties koristi, kuriem viņš pats izdomājis arī vārdus.

"Te man ir Rumbuļu Kārlis no Jumurdas kora ar Meirānu Līzi no Saldus kora. Nu, Dies’ vien zina, vai tur tādi bija… Savukārt tālāk seko jau Rozenbergs no Zaļās muižas kora, un Rozenbergs no Zaļeniekiem patiešām bija. Bet te ir Oto Pūpols, kontrabasists. To mēs nezinām, vai tāds ir bijis, bet man likās – brīnišķīgs vārds, brīnišķīga kombinācija. Man patīk spēlēties ar vārdiem un uzvārdiem. Šai gadījumā viņš bildē redzams, mēģinot "uzštimmēt" sava tēvoča, slavenā instrumentu būvētāja Dannenberga 1856. gadā gatavoto kontrabasu. Šai saistībā man jāpateicas Orestam Silabriedim, jo tieši viņš man ieteica Dannenberga vārdu kā pirmo latvieti, kurš ir būvējis mūzikas instrumentus," turpina Daudziņš.

Zīmējumos iepazīsim arī varenos kora dziedātājus Garozu Bērtuli, Pīlumu Justu, Lapiņu Krišu un Griežu Madi, kā arī vairākus garīgās mūzikas koncerta dalībniekus – ērģelnieku Oskaru Šepski, arfistu Johanesu Šturckūgelu un vēl citus.

"Piemēram, te ir arī skaistulis, franču flautists Žans Ogists de Bariko no Pēterburgas Imperatora orķestra. Daudzas koristes uz viņu meta kvēlus skatienus, Bulavnieku Ede no Mālpils kora pat mēģināja uzsākt ar viņu sarunu, uzmina uz kājas un pateica: "Očeņ izveņiķe!". Bet viss velti. Žans Ogists tikai skumji pasmaidīja un nesacīja ne vārda. Šeit mākslinieks redzams, spēlējam Geblera "Teic, mana dvēsele!" Jāņa Bētiņa vadībā. Garīgo dziesmu koncerts Doma baznīcā," ar grāmatu iepazīstina aktieris.

Portretēti arī dzīvnieki, putni un visa cita dzīvā radība, kas Rīgā bija visriņķī pirmo Dziesmu svētku laikā.

Viļa Daudziņa grāmatas atvēršanas svētki būs trešdien, 26. aprīlī, Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu un deju svētku ekspozīcijā "Dziesmusvētku telpa" Mežaparkā.